Gaiķu evaņģēliski luteriskā baznīca
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis.
Celts 1658. gadā kā lūgšanas nams, bez torņa ar 210 sēdvietām. Celtniecības darbus organizēja toreizējais Gaiķu muižas barons Georgs fon Herners (George von Hoerner).
1684. gadā baznīcai uzceļ torni un veic rekonstrukcijas darbus. Baznīcas interjers tiek papildināts ar savdabīgiem solu gleznojumiem, kuros atveidots Bībeles sižets un tēli, bet kristīgā morāle pausta ar dažādu simbolu palīdzību. Par pamatu ir ņemtas 25 emblēmas no ārsta, dabas zinātnieka un filologa Joahima Kamerario (Joachim Camerario, 1534-1598) sastādīto un uzrakstīto emblēmu krājumu Symbolorum et Emblematum.
Altāris veidots baroka stilā, bagāts ar kokgriezumiem un skulptūrām, darināts 17. gadsimta beigās. Baltais altāris ar kokgriezumiem, skulptūrām un apzeltītām detaļā Latvijā ir reti sastopams.
Zem baznīcas ir kapenes, kurās apbedīts baznīcas dibinātājs Georgs fon Herners ar sievu, bet pie baznīcas ir zināmi 9 muižnieku apbedījumi no fon Holteju un fon Roenne dzimtām.
Baznīca, kura bez īpašiem postījumiem pārcietusi abus 20. gs. karus, darbojas kā reliģijas un kultūras centrs, jo ir bijušas izstādes, koncerti, baznīcas nakts pasākumi un citas aktivitātes.
Baznīcā lēni, bet mērķtiecīgi notiek izpētes un restaurācijas darbi. Restaurēti baznīcas logi, torņa smailes gailis, nomainīts tornim jumts.
Baznīcas ēka 2021. gada jūnijā, foto Toms Svilāns
Ja vēlies apskatīt šo unikālo dievnamu klātienē, tad sazinies ar draudzes priekšnieci Skaidrīti Alksni, tālrunis 26048675